Viskoze: no meža līdz tavam skapim

Īsumā: jā, viskozes stāsts sākas ar koku. Apmēram turpat, kur papīra, kartona un tā čeka stāsts, kuru tu nez kāpēc jau pusgadu nēsā somā. Taču tālāk viņu ceļi šķiras.

No koksnes celulozes iegūst vērpšanas šķīdumu, no tā veido smalkas šķiedras, un no šīm šķiedrām top materiāls, kas skaisti drapējas, ir patīkams ādai un jau diezgan tālu aizceļojis no sākotnējās idejas “koks”.

Viskozei vispār patīk sajaukt cilvēkiem galvu. Tā nav dabiska šķiedra, bet nav arī sintētiska ierastajā nozīmē. Tās izejviela — celuloze — ir dabiskas izcelsmes, savukārt pašu šķiedru iegūst rūpnieciski ķīmiskas pārstrādes procesā.

Tātad mūsu priekšā ir mākslīgi iegūta šķiedra no dabiskas izcelsmes izejvielas.

Ne plastmasa. Ne kokvilna. Ne koks ar piedurknēm.

Atsevišķa kategorija. Pati par sevi.

Par ko viskozi mīl

Vispirms jau par to, kā tā jūtas valkājot.

Tā ir mīksta, patīkama, skaisti drapējas un parasti nemēģina uzbūvēt ap tevi arhitektonisku konstrukciju. Viskoze ir īpaši laba tur, kur materiālam vajag brīvi un mīksti krist, nevis stāvēt miera stājā: kleitās, svārkos, topos, vieglos džemperos un mīkstā trikotāžā.

Tā arī labi uzsūc mitrumu un karstā laikā ir patīkama valkāšanai.

Un krāsojas viskoze lieliski. Krāsas var būt piesātinātas un izteiksmīgas, jo viskozes šķiedra labi uzsūc krāsvielu.

Kopumā materiāls cenšas iepatikties.

Un lielākoties tam tas izdodas.

Jo raksturs tai tomēr ir

Klasiskajai viskozei ir viena būtiska īpatnība: mitrā stāvoklī tā kļūst ievērojami jutīgāka.

Un te ballīte mazliet beidzas.

Slapju viskozi labāk neizgriezt ar tādu sejas izteiksmi, it kā tu mēģinātu izspiest no likteņa pēdējo sulu. Mitrumā šķiedras zaudē daļu izturības, tāpēc intensīva mazgāšana, spēcīga izgriešana un stiepšana tai nepavisam nenāk par labu.

Turklāt viskozes apģērbs var sarauties, izstiepties vai mainīt formu — īpaši tad, ja ražotājs, materiāla sastāvs un apstrāde nolēmuši kopīgi sarīkot pārsteigumu.

Tāpēc kopšanas norādes uz etiķetes te acīmredzami nav tikai dekorācija.

Vai tā burzās?

Jā.

Dažreiz pat ar ievērojamu entuziasmu.

Tas, cik ļoti viskoze burzās, ir atkarīgs no konkrētā auduma vai adījuma, sastāva un apstrādes. Viskozes maisījumi ar citām šķiedrām var uzvesties pavisam citādi nekā 100% viskoze.

Tāpēc divām lietām ar uzrakstu “viscose” sastāvā reizēm var būt apmēram tikpat daudz kopīga kā diviem cilvēkiem ar vienādu vārdu.

Viskoze dzijā

Dziju sastāvā viskoze bieži sastopama kopā ar vilnu, kokvilnu, linu, poliamīdu, poliesteru un citām šķiedrām.

Tā var piešķirt maigumu, vieglu spīdumu un skaistu kritumu.

Dažreiz tieši viskoze palīdz smagam vai blīvam adījumam iegūt skaistu kritumu, nevis stāvēt ap ķermeni gluži kā viduslaiku bruņām.

Vienlaikus viskoze var būt diezgan smaga un plastiska. Tāpēc vaļīgs vai masīvs adījums reizēm pamazām izstiepjas pats zem sava svara.

Gravitāciju neviens nav atcēlis.

Viskoze, modāls un liocels — vai tas ir viens un tas pats?

Ne gluži.

Visas šīs šķiedras iegūst no celulozes, taču to ražošanas tehnoloģijas un īpašības atšķiras.

Modālu parasti ražo tā, lai iegūtu izturīgāku un stabilāku šķiedru.

Liocelu iegūst ar citu tehnoloģiju, un tas bieži izceļas ar labu izturību un maigumu.

Savukārt klasiskā viskoze paliek tā pati vecā paziņa, kas var izskatīties grezni, būt ļoti patīkama valkāšanai un vienlaikus prasīt zināmu cieņu pret savām kaprīzēm.

Tātad “viscose”, “modal” un “lyocell” sastāvā nav dažādi nosaukumi vienam un tam pašam materiālam. Tās patiešām ir atšķirīgas šķiedras.

Bet kā ar ekoloģiju?

Un te skaistais arguments “bet tā taču ir no koka!” vēl neko īsti nepasaka.

Jā, izejviela ir celuloze. Taču viskozes ražošana ietver ķīmiskus procesus, tāpēc tās ietekme uz vidi ir atkarīga no koksnes izcelsmes, ražošanas tehnoloģijas, emisiju attīrīšanas, ķīmisko vielu izmantošanas un vēl daudziem citiem faktoriem.

Tas, ka viss sākas ar koku, automātiski nepadara materiālu videi draudzīgu.

Būtu pārāk vienkārši.

Kā kopt

Drošākais princips ir vienkāršs: vienmēr skaties konkrētās lietas kopšanas norādes.

Parasti viskozei der:

– saudzīga mazgāšana;
– vēss vai mēreni silts ūdens;
– pēc iespējas mazāk berzes;
– neizgriezt ar spēku;
– žāvēt uzmanīgi, neizstiepjot.

Adījumus vislabāk žāvēt izklātus horizontāli, jo slapjš un smags džemperis, kas pakārts aiz pleciem, reizēm pats pieņem lēmumu kļūt par kleitu.

Tātad viskoze ir laba vai ne?

Ir.

Ja to izmanto tur, kur tās īpašības patiešām ir vietā.

Viskozei nav jābūt “dabisko audumu aizstājējai”, un tai nav jāattaisnojas par sarežģīto ceļu no meža līdz tavam skapim.

Tas ir atsevišķs materiāls ar savām priekšrocībām, trūkumiem un visai interesantu dzīvesstāstu..

Tā var būt vēsa, mīksta, spīdīga un ļoti skaista. Tā var niķoties pēc nepareizas mazgāšanas. Un tā var lieliski saderēt ar citām šķiedrām vienā dzijā.

Un viss sākas ar koksnes celulozi.

Tātad kaut kur tālu mežā aug tavs nākamais džemperītis.

Bet viņš pats to vēl nezina.