Never Standard piezīmes

Domas, ar kurām ir vērts dalīties.

Domas, stāsti, iedvesma un pa kādam novērojumam par stilu, brīvību, radošumu un skaistumu, kas rodas, darot lietas pēc sava prāta.

 

Jaunākās piezīmes

  • Nevis kopšana, bet dialogs: kā sadzīvot ar apģērbu

    Nevis kopšana, bet dialogs: kā sadzīvot ar apģērbu

    Rūpes par rokām darinātu apģērbu nav aizliegumu saraksts. Drīzāk normālas attiecības ar materiālu, kuram reizēm ir savs viedoklis. Izvēloties Never Standard, tavā garderobē parādās ne tikai džemperis. Tur parādās raksturs. Un ar raksturu labāk vienoties jau iepriekš. Mazgāt bez varoņdarbiem Mazgā ar rokām vēsā ūdenī, izmantojot saudzīgu mazgāšanas līdzekli un minimālu entuziasmu. Roku darbs reti…

    Lasīt piezīmi


  • Pārāk labs, lai vilktu mugurā

    Pārāk labs, lai vilktu mugurā

    Ir drēbes, kuras mēs mīlam tik ļoti, ka gandrīz pilnībā izslēdzam tās no savas dzīves. Vispirms tu to nopērc. Tad priecājies par to. Pēc tam nolem, ka šodien tomēr nav īstā reize. Arī rīt kaut kā žēl. Uz darbu — pārāk laba. Uz veikalu — pārāk sapucēti. Ciemos bīstami. Tur ir vīns. Kafejnīcā bīstami. Tur…

    Lasīt piezīmi


  • Mohēra: maigums ar plašu darbības rādiusu

    Mohēra: maigums ar plašu darbības rādiusu

    Mohēra prot radīt lielisku pirmo iespaidu. Tā ir maiga. Gaisīga. Gandrīz bezsvara. Tai ir tas greznais pūkainais oreols, kura dēļ izstrādājums izskatās tā, it kā būtu tapis no mākoņa, gaismas un ļoti laba garastāvokļa. Un tad tu to atrodi uz biksēm. Uz mēteļa. Uz dīvāna. Uz cilvēka, kurš vienkārši stāvēja blakus un vispār ne pie…

    Lasīt piezīmi


  • Bet ja es negribu izskatīties “pareizāka”?

    Bet ja es negribu izskatīties “pareizāka”?

    Ir kāda interesanta parādība: atliek atvērt rakstu par to, kā pareizi ģērbties, un diezgan drīz izrādās, ka tevi vispār nevajag ģērbt. Tevi vajag paslēpt. Sliktākajā gadījumā — pārbūvēt. Ja esi maza auguma, tevi noteikti vajag vizuāli pastiept garāku. Ja esi gara, vēlams ar šo priekšrocību pārāk neaizrauties. Ja esi tieva, vajadzētu pielikt klāt apjomu. Ja…

    Lasīt piezīmi


  • Viskoze: no meža līdz tavam skapim

    Viskoze: no meža līdz tavam skapim

    Īsumā: jā, viskozes stāsts sākas ar koku. Apmēram turpat, kur papīra, kartona un tā čeka stāsts, kuru tu nez kāpēc jau pusgadu nēsā somā. Taču tālāk viņu ceļi šķiras. No koksnes celulozes iegūst vērpšanas šķīdumu, no tā veido smalkas šķiedras, un no šīm šķiedrām top materiāls, kas skaisti drapējas, ir patīkams ādai un jau diezgan…

    Lasīt piezīmi


  • Ar ko vilkt dīvainu džemperi, ja tas jau ir nopirkts un atkāpšanās ceļa vairs nav

    Ar ko vilkt dīvainu džemperi, ja tas jau ir nopirkts un atkāpšanās ceļa vairs nav

    Dīvainais džemperis jau ir mājās. Atpakaļceļa nav. Mājaslapā viss šķita pilnīgi skaidrs. Tad atnāca paciņa, un izrādījās, ka puse garderobes ar to nerunā, bet otra puse pēkšņi pieprasa citus apavus. Apsveicu. Tev vairs nav vienkārši džemperis. Tev ir projekts. Nemēģini to nomierināt Ja džemperis jau ir dīvains, ir mazliet par vēlu to ieskaut ar melnām…

    Lasīt piezīmi


  • Džemperis, kode un tu: glabāšana kā provokācijas māksla

    Džemperis, kode un tu: glabāšana kā provokācijas māksla

    Džemperu glabāšana. Pārdroši noteikumi. Ja tavā skapī dzīvo ar rokām darināts džemperis — nevis vienkārši vilna, bet materializēts noskaņojums —, tad tu jau zini galveno noteikumu: kode nekad neguļ. Šī spārnotā maita ar izcilu gaumi ir gatava aprīt tavu meistardarbu, kamēr tu saceri attaisnojumus stilā “es taču nezināju”. Tīrība — tavs galvenais noteikums Mazgāt pirms…

    Lasīt piezīmi


  • Kokvilna: draugs ar raksturu un slēptiem talantiem

    Kokvilna: draugs ar raksturu un slēptiem talantiem

    Kokvilna ir tas draugs, kurš vienmēr ir līdzās. Tā elpo, daudz ko pacieš, labi sadzīvo ar ādu un vispār ir iemantojusi visnotaļ kārtīga materiāla reputāciju. Tik kārtīga, ka ap to jau sen uzaudzis dabiskuma svētuma oreols. Bet iztiksim bez kanonizācijas. Arī kokvilnai ir raksturs, savi paradumi un vairāki pilnīgi efektīvi veidi, kā sabojāt tev garastāvokli.…

    Lasīt piezīmi


  • Akrils: pieticīgs varonis bez karaliskām pretenzijām

    Akrils: pieticīgs varonis bez karaliskām pretenzijām

    Akrils: pieticīgs varonis bez karaliskām pretenzijām Kamēr vilna pieprasa pielūgsmi, akrils pieticīgi gaida savu brīdi. Tas netiecas pēc troņa un par to īpaši nepārdzīvo. Jā, tas ir sintētisks. Jā, blīvā adījumā gaiss caur to pārvietojas bez īpašas sajūsmas. Taču atliek pievienot ažūru, brīvāku faktūru vai vienkārši mazliet vairāk vietas starp valdziņiem, un pēkšņi izrādās, ka…

    Lasīt piezīmi


  • Vilna: dzeloša karaliene ar raksturu

    Vilna: dzeloša karaliene ar raksturu

    Vilna ir materiāls ar noskaņojumu un diezgan neatkarīgiem uzskatiem par dzīvi. Kož? Atkarīgs no šķirnes. Viena vilna pasaulē ierodas maiga un diplomātiska, cita jau no pirmās tikšanās paskaidro, kurš te ir galvenais. Apstrāde var daudz ko mainīt, bet šķiedras raksturs tāpat paliek savā vietā. Saraujas? Vēl kā. Karsts ūdens, strauja temperatūras maiņa, mazliet pārāk drosmīga…

    Lasīt piezīmi


  • Adīts haoss: likteņa iecere vai tā asprātīgais joks?

    Adīts haoss: likteņa iecere vai tā asprātīgais joks?

    Never Standard ar modi nestrādā. Dažreiz ar to strīdas, dažreiz flirtē, bet dažreiz vienkārši izliekas, ka nav pamanīts tās kārtējais pēdējais kliedziens. Šeit lietas parasti sākas nevis ar trendu un pat ne vienmēr ar īpaši skaidru plānu. Plāns, protams, pastāv. Kādu brīdi. Dažreiz. Iespējams. Tad dzija izlemj citādi. Valdziņi sāk mainīt plānus tev aiz muguras.…

    Lasīt piezīmi


  • Roku darbs: kad apģērbs runā tavā vietā

    Roku darbs: kad apģērbs runā tavā vietā

    Roku darbs sākas tur, kur apģērbs pārstāj būt tikai apģērbs. Ne tāpēc, ka katrā valdziņā būtu paslēpts kāds liels noslēpums. Un ne tāpēc, ka meistare pusnaktī sveču gaismā sarunātos ar dziju un sietu mezgliņus ar mēnessgaismu. Viss ir daudz vienkāršāk. Kāds izvēlējās krāsu. Pārdomāja. Izārdīja. Nolēma atstāt dīvainu valdziņu. Mainīja garumu. Paskatījās uz apģērbu un…

    Lasīt piezīmi


  • No mamutiem līdz mūsdienām: arī faraoni adīja. Varbūt.

    No mamutiem līdz mūsdienām: arī faraoni adīja. Varbūt.

    Adīšanas vēsture varētu būt nopietna. Bet tad kāpēc vispār to visu sākt? Nav īsti zināms, kad cilvēce pirmo reizi paskatījās uz garu dzijas pavedienu un nolēma pārvērst to apģērbā. Pieņemsim, ka viss sākās ar aukstumu un aizkaitinājumu. Viss sākās aukstā alā Iedomājies parastu aizvēsturisku rītu. Auksts. Velk caurvējš. Mamuts nodarbojas ar savām lietām un dalīties…

    Lasīt piezīmi


 

…dažas domas vienkārši atsakās klusēt…