Kādā brīdī ap sievietes vēderu rodas pārsteidzoši daudz sabiedriskā viedokļa. Līdz kādam vecumam to drīkst rādīt, pēc kāda notikuma vajadzētu piesegt un cik nopietnai sievietei pienākas būt virs vidukļa līnijas. It kā kopā ar dzīves pieredzi tev izsniegtu vēl vienu metru auduma un palūgtu vairs nedauzīties.

Tu jau esi pietiekami pieaugusi, lai zinātu: lielāko daļu šādu noteikumu izdomājuši cilvēki, kuriem vienkārši ļoti gribējies kādu komandēt.

Zilā pusdienlaika saule parādās dienas spilgtākajā stundā, kad ēnas kļūst īsas, bet attaisnojumi muļķīgi. Zilais te ir ieslēgts gandrīz līdz nepieklājībai. Melnais cenšas saglabāt nopietnu seju, sarkanais iejaucas bez uzaicinājuma, bet baltais izliekas, ka gadījies blakus nejauši. Sanāk vasara, kuru labi audzināja, bet kaut kur tomēr nepieskatīja.

Tops krīt brīvi, atstāj ķermenim gaisu un bez liekas kautrēšanās atsedz vidukli. Asimetriskā mala neko nemēģina izlīdzināt. Arī volāns uzvedas vieglprātīgi, acīmredzot viņam ir atvaļinājums.

Uzvelc ar aizmuguri uz priekšu, un krāsas samainīsies vietām, bet saīsinātā mala pārcelsies uz otru pusi. Nekādas lielas personības transformācijas. Vienkārši šodien gribējās citādi, un ar to pilnīgi pietiek.