Ir cilvēki, kuri pamana ārā izlīdušu diega galu un vairs nespēj normāli turpināt sarunu, kamēr nav atraduši šķēres. Iespējams, reizēm tu esi viena no viņiem. Aizvērt visas cilnes. Atbildēt uz visām vēstulēm. Pabeigt visu nepabeigto. Iztaisnot šķībi piekārtu bildi pie sienas, lai gan vispār biji atnākusi ciemos tikai uz piecām minūtēm.
Dzīve uz to noskatās ar zināmu labvēlību un tūlīt pat piesviež vēl piecpadsmit vaļīgus galus.
Šajā ziņā Brīvais kārtojums uzvedas gandrīz nepieklājīgi. Oranžais, melnais un pienbaltais saliekas taisnstūros, taču nekādu kārtību nesola. Diegi spraucas ārā, nokarājas un savelkas mazās nekaunībās. Tieši tajās pašās ļerpatiņās, kas īpaši kaitina cilvēkus, kuri šķēres jau tur gatavībā.
Tos neaizmirsa noslēpt. To pat nebija paredzēts darīt.
Tops ir viegls, mazliet sauss pēc taustes, necaurspīdīgs un pietiekami brīvs, lai komforts nekļūtu par atsevišķu pasākumu. Priekšpusē krāsas izvietotas vienā veidā, aizmugurē citā. Uzvelc to otrādi, un visa kompānija samainīsies vietām, pat nepapūloties paskaidrot, kāpēc.
Dažreiz atstāt galus brīvus nav paviršība. Tas ir veids, kā sev atgādināt, ka ne visam jābūt pabeigtam, izlabotam un rūpīgi paslēptam iekšpusē.
Jo īpaši tev.