Ir cilvēki, kuri pieklājību notur par tuvību. Parasti tie ir tie paši cilvēki, kuri jautājumu “kāpēc tu esi viena?” uzskata par veiksmīgu ievadu laipnai sarunai.
Tu nedusmojies. Labas manieres ļauj daudz ko uzklausīt, nedalot svešu sajūsmu. Tu pasmaidi, uzturi sarunu un paturi sev tiesības to neturpināt pēc deserta.
Tava distance tevi nepadara vēsu. Siltums, kas pieejams ikvienam, pārāk atgādina centrālapkuri: ērts, paredzams un pilnīgi bez šarma. Tu labprātāk izvēlies pati — arī tos, kuriem drīkst pienākt tuvāk.
Vasarā šis princips ir īpaši patīkams. Brīvais siluets nepieguļ, starp lielajām acīm pietiek gaisa pat karstai dienai, un platā kakla līnija gulstas viegli. Džemperis paliek pietiekami nosedzošs. Tēraudpelēkais tonis izskatās mierīgs, bet smalkās plūmju krāsas svītras piešķir dziļumu.
Var pabīdīt kakla līniju, iezīmēt vidukli ar jostu vai pagriezt džemperi ar otru pusi uz priekšu. Pārmaiņas nav lielas, taču tev arī nevajag pārvērtības. Pilnīgi pietiek ar dažiem precīziem akcentiem, kad savs stils jau ir atrasts.
Tu proti būt uzmanīga, nekļūstot pieejama, un laipna — bez pienākuma turpināt pazīšanos. Reta māksla. Vairums vai nu atver durvis līdz galam, vai aizcērt tās ar tādu troksni, ka kaimiņi pazaudē sarunas pavedienu. Tu vienkārši pati nosaki, kam tās atvērt.
Arī pārējiem tiks savs baudījums. Viņi drīkst skatīties.