Frāzi “tūlīt ātri sataisīsimies” pateica cilvēks, tāpēc viņš tai uzreiz neuzticējās. No savas puses viņš izdarīja visu: pēc kārtas iedeva visas četras ķepas, sagaidīja, kamēr zem vēderiņa aizpogā trīs pogas, un ļāva atlocīt augsto apkakli. Aste ir brīva, viss nepieciešamais paredzēts — var doties ārā.

Taču cilvēks nez kāpēc turpina staigāt pa dzīvokli. Vispirms meklē atslēgas, tad telefonu, pēc tam atkal atslēgas, lai gan tās visu laiku gulējušas blakus. Pēc dažām minūtēm dzīvnieks demonstratīvi apguļas pie durvīm. Ne jau tāpēc, ka būtu pārdomājis. Vienkārši mīkstā, siltā kombinezonā var ērti gaidīt, kamēr divkājainais beidzot tiek galā ar savām divām piedurknēm.