Tu biji iecerējusi aiziet līdz kafejnīcai un pēc stundas atgriezties mājās. Krastmalā pamani kuģīti, kas atiet pēc septiņām minūtēm, un nopērc biļeti. Septiņas minūtes ir pilnīgi pietiekams laiks lēmumam, kas nevienam nav jāapstiprina.

Uz atklātā klāja tumši zilais šķiet gandrīz melns, bet tirkīzs kļūst vēl spilgtāks. Rupjās pīnes uzreiz redzamas vienā džempera pusē, uz vienas piedurknes un mugurpusē; otra piedurkne paliek tumša. Visa asimetrija ir redzama jau no pirmā acu uzmetiena. Pat jūra tev blakus izskatās mazliet vienkrāsaina.

Uz ūdens ir vēsāks, nekā gaidīts. Tu savelc plato apkakli tuvāk sejai un pēc tam pacel to kā kapuci. Tumši zilais un tirkīzs ierāmē seju, profils kļūst stingrāks. Plāni — nē.

Blīvais, mīkstais adījums saglabā siltumu. Mohēra te nav plāna dūmaka, bet jūtams maigums. Vari stāvēt pie pašas malas un skatīties, kā krasts kļūst arvien tālāks. Atgriezties pēc septiņām minūtēm tu nevienam nebiji solījusi.

Jau mājās tu izvēlies, kurā pusē šodien būs tirkīzs. Uzvelkot džemperi ar aizmuguri uz priekšu, tas nonāk otrā pusē, un apkakle iegulstas citādi; uz kreiso pusi mainās tikai pīņu raksts. Pārmaiņai reizēm pietiek vienkārši apgriezt džemperi. Biļeti vienā virzienā pagaidām var nepirkt.

Pēc divām stundām kuģītis atgriežas tajā pašā krastmalā. Ainava nav mainījusies. Tu gan.